LU konference
Kas motivēja uzsākt studijas LU Cēsu filiālē?
“Vasaras nometnē negaidīti radās nepieciešamība pēc grupas vadītāja, un organizatori uzticēja man šo pienākumu. Tikai vēlāk apzinājos, ka, būdama vien četrpadsmit gadus veca, biju jaunākā grupas vadītāja, kas koordinēja vecākus jauniešus. Laikam ejot, pakāpeniski atklāju savas stiprās puses, taču jau pirms tam daudzi apkārtējie bija kā ceļazīmes, kas virzīja mani uz amatiem, kuros varēju pilnībā izmantot savas prasmes un talantus,” atklāj Krista, “mans profesionālais ceļš ir balstīts uz nepārtrauktu attīstību un izaugsmi, tieši šī iemesla dēļ izvēlējos studēt sākumizglītības skolotāja profesiju Cēsu filiālē, kur mācībspēks un darbinieki mani uzņēma ar lielu atsaucību un atbalstu.”
Savukārt Vineta jau pirms gadiem bija studējusi sporta pedagoģiju, tāpēc pedagoģija vienmēr ir bijis viņas aicinājums. “Tā arī nolēmu atgriezties pedagoģijā, kaut arī uzreiz apzinājos, ka tas būs izaicinājums gan man, gan manai ģimenei. Tieši Cēsu filiāli izvēlējos, jo tā ir tuvāk manai dzīvesvietai un Cēsis vienmēr ir bijusi pilsēta, kur gribas pabūt,” stāsta Vineta.
Kādas bija izjūtas, saņemot LU diplomu, un vai izvirzītais mērķis ir sasniegts?
Gandarījumu un lepnumu sajūt absolventi, saņemot diplomu. Vineta jau kā sportiste jūt arī “finiša līniju”: “Tajā mirklī apzinies, ka esi sasniegusi "finišu" un ieguvusi bakalaura grādu, un izvirzītais mērķis viennozīmīgi ir sasniegts un to patīkamo satraukuma sajūtu, saņemot diplomu, nav iespējams vārdiem aprakstīt…” Kristai, kuras mērķis bija kļūt par profesionālu skolotāju, LU absolvēšana ir nozīmīgs solis šī mērķa sasniegšanā. “Saņemot LU diplomu, izjutu gandarījumu un lepnumu par paveikto, kā arī pateicību par iegūtajām zināšanām un prasmēm. Universitāte sniedza būtisku teorētisko pamatu, kas veido stabilu profesionālās darbības pamatu, taču patiesā izaugsme un pilnveide turpinās praktiskajā pieredzē, strādājot ar skolēniem un sadarbojoties ar kolēģiem,” apzinās Krista.
Kam teiktu vislielāko paldies par sasniegto?
Abas absolventes vislielāko paldies saka saviem docētājiem, tiem, kas sniedza ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas, veicinot dziļāku izpratni par pedagoga profesiju. Krista īpaši pateicas savai bakalaura darba vadītājai Ilzei Miķelsonei, “kura ar savu atbalstu un profesionālajām zināšanām palīdzēja augt un pilnveidoties.” Liels paldies tiek teikts arī filiāles darbiniekiem. “Īpaši novērtēju Cēsu filiāles brīnišķīgo darbinieku atsaucību, atbalstu un palīdzīgo roku visa studiju procesa laikā,” turpina Krista.
Kas visvairāk paliks atmiņā no studijām LU Cēsu filiālē?
“Studiju gadi LU Cēsu filiālē bija kā aizraujošs un izaicinājumiem pilns kāpiens kalnā. Šo 4,5 gadu laikā piedzīvoju gan saulainas dienas, kad viss šķita viegli, tika iegūti jauni draugi un iepazīti pasniedzēji, kuri lekciju laikā iedvesmoja, bet bija arī brīži, kad ceļš kļuva stāvāks un spēki izsīka. Reizēm uzplaiksnīja jautājumi: "Vai esmu īstajā vietā? Vai tiešām iederos skolas vidē?", tomēr tieši šajos brīžos vislielāko spēku deva kursabiedri – cilvēki, kuri bija blakus, atbalstīja un palīdzēja rast motivāciju turpināt. Šī kopības sajūta un savstarpējais atbalsts ir tas, kas paliks atmiņā uz visiem laikiem,” savās pārdomās dziļi izjusti dalās Krista.
Savukārt Vineta atceras vienu no piedzīvotajiem kurioziem, pildot mājasdarbu: “Tas bija saistībā ar mūzikas metodikas kursu, kuru vadīja pasniedzējs Jānis Niedra. Kā jau parasti, noslēdzoties pavasara semestrim, darbi jāiesniedz līdz jūnija pēdējiem datumiem. Viens no uzdevumiem bija izvēlēties melodiju no vienas dziesmas, bet vārdus no citas dziesmas un iedziedāt video formātā. Pamatskolas laikā esmu dziedājusi korī un arī bijusi dziesmu svētkos, bet ikdienā esmu ar mūziku vairāk uz "Jūs", tāpēc tas man bija izaicinājums. Ārā silta un saulaina jūnija diena pirms Līgo dienas. Sēžu āra nojumē zem liepas ar datoru uz galda un dziedu. Protams, ka uzreiz nesanāk un jādzied vairākas reizes, bet, jo vairāk dziedu, jo šķībāk izklausās. Garām nojumei staigā vīrs un bērni un izbrīnīti skatās uz mani un jautā, vai ar mani viss labi…”
Vai studijas LU filiālē ieteiktu citiem un kāpēc?
Abas absolventes studijas LU Cēsu filiālē ieteiktu citiem, jo, kā Vineta saka, ir atsaucīga vadība, profesionāli pasniedzēji un jauka vide apkārt.
“Ja sirdī jūti patiesu aicinājumu kļūt par skolotāju, iedvesmot un atbalstīt skolēnus, redzot viņus kā mūsu valsts nākotnes veidotājus, tad studijas Latvijas Universitātes filiālē noteikti ir vērts izvēlēties,” savu novēlējumu topošajam studentam pauž Krista un turpina: “Būt skolotājam nozīmē būt kā ceļa zīmei – virzīt un radīt vidi, kurā katrs skolēns jūtas saprasts un novērtēts. LU filiālē iegūsi ne tikai zināšanas, bet arī atbalstošu vidi, kas palīdzēs attīstīties gan profesionāli, gan personīgi.”
Paldies absolventēm par pārdomām un dalīšanos ar savu studiju pieredzi, lai darbs pedagoģijā iedvesmo, lai turpinās izaugsme un profesionālā pilnveide!
 diplomu, ko ieguvušas, godam noslēdzot četrus ar pus gadu garās studijas LU Cēsu filiāles profesionālā bakalaura studiju programmā “Sākumizglītības skolotājs”.
Abas “cīņu biedrenes”, kā viņas sirsnīgi dēvē filiāles vadītāja Mārīte Raudziņa, dalīsies pieredzē un atklās, kas motivēja studijām, vai mērķis ir sasniegts un vai studijas LU filiālē ieteiks arī citiem.
){kind=link}